Eiropas Sporta nedēļā risinājās 1200 sporta pasākumi visā Latvijā
Noslēdzoties ar emocionāliem nakts sporta pasākumiem, tostarp – ar mēģinājumu pārspēt Ginesa rekordu 100 x 100 metru peldējumā, Latvijā aizvadīta jau ceturtā Eiropas Sporta nedēļa, kuras laikā 1200 pasākumos visā Latvijā bija iesaistījušies vairāk nekā 220 000 iedzīvotāju. Vien nedaudz vairāk par minūti pietrūka, lai, pārspējot līdzšinējo britiem piederošo sasniegumu, Latvija ierakstītu vārdu Ginesa rekordu grāmatā – kopīgiem spēkiem šo pašu distanci Latvijas simtgadei apvienotā komanda nopeldēja 1 stundā 30 minūtēs 28 sekundēs. Tiesa, Rīgā peldējums notika garākā – olimpiskā standarta jeb 50 m baseinā – un sasniegtais rezultāts ir pasaules rekords! Latvijā pirmoreiz nedēļas nogalē notika arī #BeActive sporta un fitnesa nakts, bet tradicionālais Nakts brauciens pa Brīvības ielu 5 km sportiskajā naktī uz svētdienu distancē pulcēja vairākus tūkstošus dalībnieku.
“Eiropas Sporta nedēļas mērķis – neatlaidīgi turpināt atgādināt, cik ļoti ikdienas sportošana, neatkarīgi no vecuma vai fiziskās sagatavotības – saistīta ar labāku veselību un dzīves kvalitāti kopumā gan katram individuāli, gan mums kā sabiedrībai kopumā. Mēs arī vēlamies parādīt, cik fiziska izkutēšanās var būt daudzveidīga un pieejama, šogad īpaši uzrunājot tos, kuri vēl nav sportojuši. Mainīt paradumus ir grūtākais, tāpēc gandarījums, ka aug ne vien dalībnieku skaits Eiropas Sporta nedēļā, bet arī tautas sporta popularitāte Latvijā – katrs piektais (1/5) jeb 18% no visiem Latvijas iedzīvotāju, kas pērn veiktajā pētījumā norādījuši, ka regulāri nodarbojas ar sportu, to ir uzsākuši pēdējo 5 gadu laikā, turklāt – 13% – pēdējā gada laikā,” vērtē Latvijas Sporta federācijas padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis.
Latvija ir viena no 38 valstīm, kurā no 23. līdz 30. septembrim notika daudzveidīgi Eiropas Sporta nedēļas pasākumi. To nacionālais koordinators ir LSFP, taču vērienīgā sportisko aktivitāšu daudzveidība visā Latvijā nebūtu iespējama bez daudzskaitlīgas pašvaldību un sporta federāciju iesaistes.
Eiropas Sporta nedēļas koordinatore Dace Zvaigzne atzinīgi vērtē tieši pašvaldību līdzdalību fizisko aktivitāšu popularizēšanā: “Pašvaldības ir nozīmīgs palīgs Eiropas Sporta nedēļas mērķu realizēšanā, esam gandarīti, redzot, ka pašvaldību sporta dzīves organizatori, kas lielākoties ir brīvprātīgie, plānveidīgi organizē pasākumus un aktivitātes tautas sportā. Vēl jo vairāk prieks, ka pašvaldību iesaiste ar katru gadu aug, šogad sasniedzot 65 iesaistīto pašvaldību skaitu.”
Eiropas Sporta nedēļa 23. septembrī tika atklāta Rīgā, Centra sporta kvartālā ar vērienīgiem sporta svētkiem un kopā ar Pasaules čempionātu ielu vingrošanā. Tā Spēka un izturības kategorijā startēja vairāk nekā 50 dalībnieki no 22 pasaules valstīm. Viņu vidū arī #BeActive vēstnesis, ielu vingrošanas kustības aizsācējs Liepājā Gvido Šalms, kurš var lepoties ar Pasaules Čempionātā iegūto 8. vietu.
Taču visdažādākie sporta pasākumi nedēļas garumā sadarbībā ar pašvaldībām, olimpiskajiem centriem, skolām, fitnesa klubiem notika visā Latvijā – skriešana, nūjošana, vingrošana, peldēšana, pārgājieni, futbols, volejbols, frisbijs, beisbols un citas komandu sporta spēles, dažādu cīņu veidu demonstrējumi, atklātie treniņi, velo sacensības, burāšana, disku golfs, akmens mešanas sacensības tālumā un daudz dažādu citu pasākumu.
Eiropas Sporta nedēļai bija veltīts sezonas noslēdzošais – Ikšķiles posms – vienam no masveidīgākajiem MTB kalnu divriteņu maratonu seriāliem Eiropā, kas bija īpaši piemērots tiem, kuri līdz šim MTB sacensībās vēl nebija startējuši. Katrā posmā piedalās aptuveni 1600 dalībnieki, bet Eiropas Sporta nedēļas ietvaros notiks mēģinājums sasniegt jaunu dalībnieku rekordu bērnu vecuma grupās, tādējādi Ikšķiles posms kļuva par sezonas apmeklētāko etapu bērnu vidū.
2. klases vecuma skolēni no visas Latvijas – Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Rīgas skolām – tikās Bērnu vieglatlētikas festivālā Daugavas stadionā, kura mērķis bija veicināt kustību prieku un sporta pamata apgūšanu, radītu sajūsmu par vieglatlētiku kā spēli. Rīgā, Cēsīs, Liepājā, Talsos, Limbažos, Salaspilī, Olainē, Vecumniekos vienlaikus notika Vislatvijas orientēšanās nakts, kuras laikā ar orientēšanos varēja iepazīties ikviens – atzīmēšanās kontrolpunktos notika ērti un viegli saprotami – izmantojot mobilo aplikāciju, bet kartes bija maksimāli pietuvinātas ikdienā izmantojamai pilsētas kartei. Nedēļa noslēdzās ar vēl nebijušu sporta nakti 29. septembrī – Esplanādē Rīgā notika #BeActive Sporta un fitnesa nakts, nedaudz vēlāk tradicionālais Nakts brauciens pa Brīvības ielu, bet Rīgā (Ķīpsalas peldbaseinā), Daugavpilī, Rēzeknē un Ventspilī – Nakts peldējums.
Iespējams, viens no emocionālākajiem sportiskās nedēļa brīžiem bija Latvijas simtgadei apvienotās peldētāju komandas mēģinājums pārspēt Ginesa rekordu 100 x 100 m peldējumā naktī uz svētdienu Ķīpsalas peldbaseinā. Starp 100 peldētājiem, kuri mēģināja labot šobrīd britiem piederošo sasniegumu (1h 29 min 3 sek), līdzās Latvijas peldētājiem bija arī titulēti dalībnieki un daudzi nacionālo izlašu dalībnieki, Eiropas un pasaules čempionātu dalībnieki no Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Moldovas, Austrijas, Izraēlas, Islandes un Portugāles. Vien nedaudz vairāk par minūti pietrūka, lai Latvija bez diskusijām ierakstītu vārdu Ginesa rekordu grāmatā – kopīgiem spēkiem šo distanci Latvijas komanda nopeldēja 1:30:28.
Rīgā peldējums notika olimpiskā izmēra jeb 50 m baseinā, kurā ir ievērojami grūtāk sasniegt ātrāku rezultātu nekā 25 m baseinā, turklāt peldēšanā strikti nošķir rekordus, kas sasniegti viena vai otra izmēra baseinā, taču Ginesa rekordu komisija līdz šim uz to nav vērsusi uzmanību. “Šis ir pasaules rekords jeb ātrākais 100 x 100 m peldējums kāds jebkad ir noticis olimpiskā izmēra baseinā. Apkopojot TOP100 labākos rezultātus 50 m un 25 m baseinā, redzams, ka īsajā baseinā šādu distanci tie paši sportisti var nopeldēt aptuveni par 200 sekundēm ātrāk,” analizē Latvijas peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs. Patlaban peldēšanas federācija strādā pie tā, lai Rīgā sasniegtais rekords tiktu iekļauts arī Ginesa rekordu grāmatā.
“Šis kopīgais mērķis bija pamatīgs enerģijas lādiņš, kas vienoja, es gribētu ticēt, ikvienu Ķīpsalas baseinā esošo un arī attālināti te notiekošajam sekojošo. Manuprāt, šāda kopības sajūta par to, ka spējam paveikt ko nebijušu un unikālu, pamatīgi var iedvesmot uz lieliem darbiem un motivēt arī tos, kuri līdz šim nav bijuši tik aktīvi,” iespaidos dalās #BeActive vēstnesis, arhitekts un garo distanču skrējējs Dins Vecāns. Viņš uzsver, ka arī savā Stirnu buka un citu tautas sporta kustību pasākumos redz pieaugošu cilvēku iesaisti un aktivitāti.
Šogad otro gadu Eiropas Sporta nedēļas ietvaros notika arī sporta forums, kurā šogad aktualizēt jautājums par sporta finansēšanu “Finansējums sportā jeb cik maksā sports?”
Pērn ESN ietvaros veiktais pētījumu aģentūras Kantar TNS pētījums par sporta paradumiem Latvijā liecina – Kopumā vairākums (68%) strādājošo Latvijas iedzīvotāju ikdienā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, bet gandrīz katrs trešais jeb 28% Latvijas iedzīvotāju tomēr atzīst – ka ikdienā nesporto vai nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Fakti liecina – joprojām esam lielāki sporta (84%) fani nekā sportotāji. Tāpēc šī gada Eiropas Sporta nedēļas pasākumu vienotais aicinājums Latvijā bija #piecelies pats un #piecel sev līdzi vēl kādu.
Eiropas Sporta nedēļa ir Eiropas Komisijas iniciatīva ar mērķi pievērst Eiropas iedzīvotājus aktīvam dzīvesveidam un skaidrot tā pozitīvo ietekmi uz cilvēka dzīves kvalitāti. Lai arī šī gada Eiropas Sporta nedēļa Latvijā ir noslēgusies, tās organizatori – Latvijas Sporta federāciju padome aicina būt fiziski aktīviem ikdienas arī visa gada garumā.