- Tie, kuri nesporto, turpina būt mazkustīgi – katrs piektais (20%) atzīst, ka nesportoja ne pirms ārkārtas situācijas, ne tās laikā;
- Katrs ceturtais jeb 26% bijuši fiziski mazāk aktīvi vai pārstājuši sportot (t. sk. 5%), jo trūcis motivācijas, nepatīk sportot vienatnē, nav pietiekoši vietas mājās;
- Lielākā daļa jeb 72% fiziski aktīvo cilvēki ikdienā sporto kopā ar ģimenes locekļiem;
Lielākais izaicinājums gaidām rudenī, kad sportošana var palīdzēt mazināt pieaugošos depresijas un nomāktības riskus.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 78% procenti Covid-19 pandēmijas ierobežojumu laikā sportojuši vai citādi bijuši fiziski aktīvi, populārākā aktīvā nodarbošanās bijusi došanās pārgājienos un pastaigās (to minējuši 52% respondentu), bet 30% iedzīvotāju norāda, ka novērtējuši iespēja pavadīt laiku ar ģimeni, nebūt piesaistītam darbam birojā, kas palīdzējis būt arī fiziski aktīvam, – secināts Latvijas Sporta federācijas padomes (LSFP) un kompānijas SKDS šī gada jūlijā veiktā pētījumā. Vienlaikus – katrs piektais iedzīvotājs (20%) – nesportoja ne pirms ārkārtas situācijas, ne tās laikā.
Slinkumu pārvarēt var palīdzēt draugi
“Labā ziņa – daļa sabiedrības izmantoja iespēju biežāk aktīvi pavadīt laiku kopā ar ģimeni, doties pārgājienos, biežāk automašīnas vietā izmantot velosipēdu un sabiedrisko transportu (14%). Saglabāt ikdienā aktīvu dzīves veidu palīdzējuši gan ieradums un rutīna (29%), gan dažādas personīgas apņemšanās (24%). Diemžēl piektā daļa sabiedrības – katrs piektais (20%) atzīst, ka nesportoja ne pirms ārkārtas situācijas, ne tās laikā, un tam galvenais iemesls ir slinkums,” uzsver LSFP vadītājs Einars Fogelis.
Motivācijas trūkumu un slinkums kā iemeslu, kāpēc nesporto vai pārtrauca sportot, #BeActive aptaujā minējuši 49% aptaujāto, no tiem – 29% kā galveno iemeslu. Eksperti iesaka – lai mainītu paradumus, jāsāk pakāpeniski, nepārspīlējot un atrodot to, ka patīk.
“Daudziem ir priekšstats – ja tu neesi piekusis, nosvīdis, knapi vari pavilkt kājas, tad neesi trenējies. Tā pavisam nav! Ir daudz fiziskas aktivitātes, kas ir veselīgas un pēc kurām tu nejūties noguris visu atlikušo dienu. Nevajag sevi mocīt tikai tāpēc, ka obligāti jānoskrien 3 kilometri. Galvenais, ir sākt pamazām, lai nerodas nepatika,” uzsver viena no #BeActive vēstnesēm Eiropas čempione pludmales volejbolā Tīna Graudiņa un aicina aktīvos biežāk padomāt, vai nevar palīdzēt kļūt aktīvākam arī kādam no ģimenes, draugam vai paziņam.
Tieši kopā nelielās komandās iedzīvotāji tiek aicināti uz šī gada Eiropas Sporta nedēļas centrālo pasākumu #BeActive pārgājienu 26. septembrī gleznainajā Līgatnes apkārtnē. Vairāk informāciju par Pārgājienu beactivelatvia.lv/pargajiens.
Sportošana var palīdzēt mazināt depresiju un nomāktības riskus rudenī
“Nozīmīgāk par to, cik bieži sportojam, ir tas, ka ārkārtas situācija mainīja veidu, kā esam fiziski aktīvi,” vērtējot #BeActive aptaujas rezultātus, uzsver sporta ārste Laila Ušacka. Viņa norāda: “Slēgtās sporta zāles un peldbaseini, kā arī ierobežojumi komandu spēlēm, pārtrauca sportošanu dažādos kolektīvos, kas noteiktai cilvēku grupai bija arī nozīmīgs socializēšanās veids. Aptaujā redzam – būtiska daļa “pandēmijas nesportotāju” – 36% – kā iemeslu norāda nepatiku sportot vienatnē vai patstāvīgi. “Sporta klubi bijuši apbrīnojami radoši un lieliski reaģēja, lai saglabātu sava kolektīva azartu būt aktīviem,” norāda sporta ārste: “Zinu piemērus ar regulāriem izaicinājumiem no bērnu un jauniešu komandu treneriem un īpašām balvām par iesūtītajiem uzdevumiem, turklāt, kas brīnišķīgi, ar papildu bonusu par ģimenes iesaistīšanu uzdevumu izpildē.” Aptauja apliecina – ģimenei ir būtiska nozīme aktīva dzīvesveida ieradumu uzturēšanā – lielākā daļa jeb 72% aptaujāto bieži sporto kopā ar ģimeni – katrs trešais (30%) pat vairākas reizes nedēļā.
Taču Laila Ušacka uzsver, ka lielākais izaicinājums gaidāms vēl priekšā: “Ikvienam, kurš sevī atradis motivāciju sportot, saglabāt to arī rudenī ir divtik svarīgi – ejiet pārgājienos, pastaigās, brauciet ar riteni, skrieniet, dariet jebko aktīvu, neraugoties uz laikapstākļiem. Sportošana var palīdzēt mazināt depresijas un nomāktības riskus, kas palielinās līdz ar tumšā diennakts laika pagarināšanos. Turklāt arī pandēmija nav nekur pazudusi, pastāv liela iespēja, ka ierobežojumi atjaunosies.”
Pandēmijas ierobežojumi maina veidu, kā uzturam sevi formā
Nepilnai trešdaļa iedzīvotāju (29%) sportošanas veidi pandēmijas ierobežojumu laikā nemainījās, bet 10% atzina, ka turpina sportot, tikai citādi. Populārākā fiziskā aktivitāte bijusi došanās pārgājienos un pastaigās (to minējuši 52% respondentu), 22% brauca ar riteni, 19% – skrēja.
Daļa no tiem, kuri pārtrauca sportot, kā nozīmīgu iemeslu nosauc vietas trūkumu sporta aktivitātēm mājās (kopējais minēšanas biežums – 31%, bet 13% galvenais iemesls). Tomēr ceturtā daļa visu aptaujāto (25%) nodarbojās ar vingrošanu tieši mājās – jogu, pilatēm, ārstniecisko vingrošanu, bieži sekojot sporta klubu vai treneru video ieteikumiem.
Arī #BeActive vēstnese un sporta
fizioterapeite Agneta Liepājniece ārkārtējās situācijas laikā mājas apstākļos
filmēja un publicēja tīmekļa vietnē vienkāršus video – kā pastiepties, kādus
vingrojumus mājās veikt vēdera, muguras, roku muskulatūrai, līdzsvaram. Video
skatījumi katrs sasniedza 100 000 un vairāk, cilvēki ar tiem dalījās.
“Profesionāla jauna satura tobrīd nebija daudz, bet interese bija liela.
Taču svarīgāk – cilvēki īpaši novērtēja izskaidrojumu, kā un kāpēc galu galā
taisīt to pietupienu pareizi. Kā man kundze gaļas veikalā ir teikusi, tagad,
taisot planku, dēli viņu uzraugot, lai tas tiktu darīts pareizi. Un tas ir ļoti
svarīgi – pārliecināties, ka video pamācībā sekojat profesionālim,” uzsver
Agneta Liepājniece.
Agneta arī norāda – iespējams, šoruden gaidāms sportot gribētāju pieaugums, jo cilvēki izteikti vēlas uzlabot veselību, atgūt izolācijas laikā iekavēto. “Cilvēki tieksies uz klātienes treniņiem, taču, iespējams, izvēlēsies individuālos treniņus un treniņus mazās grupās, kas būs drošāk, nekā lielas grupas iekštelpās. Interneta video noderēs darbos aizņemtajiem, kuri izbauda treniņus vienatnē un mājas apstākļos.”
Eiropas Sporta nedēļas nacionālais koordinators: Latvijas Sporta federāciju padome.
Līdzfinansē: Eiropas Savienības programma Erasmus+, Izglītības un zinātnes ministrija.
Partneri: Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas valsts meži, Latvijas Orientēšanas federācija, Latvijas Peldēšanas federācija, Latvijas Florbola federācija, Latvijas Kērlinga asociācija, Latvijas Skvoša federācija, Biedrība “Engures sportam” (Stirnu buks), Māmiņu klubs, rehabilitācijas centrs POGA, VingroSev.lv.
Atbalstītāji: Sportland, Polar, Smiltenes piens, Dobeles dzirnavnieks, Balticovo, Graci, Pulsaar Nutriton, PickAqua, Lemon Gym, My Fitness.
Informatīvie atbalstītāji: Latvijas televīzija, Delfi, žurnāls Sports.